Resursi par bērnu drošību

Kā ar bērniem un pusaudžiem runāt par seksuāla rakstura fotoattēlu un video sūtīšanu.

Regulāri pārrunājiet riskus, kas saistīti ar seksuāla rakstura fotoattēlu un video sūtīšanu.

Ar jauniešiem regulāri pārrunājot riskus, kas saistīti ar kailfoto vai seksuāla rakstura fotoattēlu un video sūtīšanu (ko angliski dēvē par sexting), vari novērst dažādas problēmas, piemēram, attēla publicēšanu bez atļaujas. Ieteicams par šo tēmu runāt regulāri un mierīgā tonī. 

Ja tavs bērns vai pusaudzis apgalvo, ka ir saņēmis vai nosūtījis kailfoto vai seksuāla rakstura fotoattēlu vai video, reaģē mierīgi un koncentrējies uz to, kāda veida atbalsts vai palīdzība bērnam vai pusaudzim būtu nepieciešama. Atzinīgi novērtē bērna drosmi vērsties pie tevis un apliecini, ka viss būs kārtībā. Pēc tam kopīgi ar bērnu risiniet situāciju, lai maksimāli samazinātu iespējamo kaitējumu.

Piezīme: noteiktās Apple aplikācijās bērna ierīce aizmiglo fotoattēlus vai video, kuros var būt saturs ar atkailinātiem ķermeņiem. Apspriediet šo funkciju un to, kā vajadzētu rīkoties, ja bērns redz aizmiglotu fotoattēlu vai video.

    • Paskaidro, ka fotoattēlus un video, kuros redzamas privātas ķermeņa daļas (tās, ko aizsedz apakšveļa vai peldtērps), nedrīkst nosūtīt citiem.
    • Iedrošini bērnu vērsties pie tevis, ja bērns saņem fotoattēlu vai video, kas ir aizmiglots vai liek justies neērti.
    • Ja bērns vēršas pie tevis, jo ir uzgājis nepiemērotu fotoattēlu vai video, vai ja šādu saturu pamani bērna ierīcē, reaģē mierīgi un paskaidro, kādēļ, tavuprāt, šis fotoattēls vai video ir nepiemērots. Pasaki bērnam paldies, ka par šo situāciju tev atklāti pastāstījis. Pēc tam kopīgi izdzēsiet attiecīgo fotoattēlu vai video.
    • Vēlme izzināt cilvēka ķermeni ir normāla, taču, ja pamani, ka bērns atkārtoti vai pārmērīgi interesējas par atkailinātiem ķermeņiem un seksualitāti, apsver iespēju vērsties pie garīgās veselības profesionāļa.

    • Tas, ka pusaudži nosūta kailfoto saviem romantiskajiem partneriem vai potenciālajiem romantiskajiem partneriem, nav nekas neparasts. Amerikas Medicīnas asociācijas žurnāla 2018. gada analīze atklāj, ka 14,8 procenti pusaudžu ir nosūtījuši kailfoto vai intīmus fotoattēlus, bet apmēram 27 procenti tos ir saņēmuši.
    • Pusaudžiem ir jāzina, ka noziedznieki mēdz uzdoties par pusaudžiem, kuri piedāvā apmainīties ar kailfoto vai seksuāla rakstura fotoattēliem vai video. Pēc tam noziedznieki izmanto šos fotoattēlus vai video, lai veiktu seksuāla rakstura izspiešanu (angliski – sextortion), draudot izplatīt šos materiālus, ja nesaņems naudu vai seksuālus pakalpojumus.
    • Ja uzzini, ka tavs pusaudzis saņem vai nosūta kailfoto vai video, reaģē mierīgi un mēģini noskaidrot apstākļus. Ja fotoattēls vai video ir saņemts bez piekrišanas, tas var raisīt pusaudzī negatīvas emocijas un, iespējams, ir iebiedēšanas vai uzmākšanās rezultāts.
    • Noteiktos gadījumos kailfoto un video tiek sūtīti piespiešanas rezultātā. Ir arī gadījumi, kuros saņēmējs nosūta vai izplata fotoattēlus vai video, nesaņemot piekrišanu no personas, kura tos sākotnēji ir nosūtījusi. Ja šāds saturs ir nosūtīts bez piekrišanas vai procesā ir iesaistīts pieaugušais, apsver iespēju sazināties ar tiesībaizsardzības iestādēm.
    • Iejūtīgi aprunājies ar pusaudzi par riskiem, kas saistīti ar kailfoto vai video sūtīšanu vai saņemšanu, piemēram, saņēmējs vēlāk tos var apzināti vai netīšām nosūtīt citiem, radot apkaunojumu, izraisot emocionālu iebiedēšanu vai cita veida kaitējumu.
    • Ir svarīgi apliecināt jauniešiem – lai cik apkaunojoša būtu šādu fotoattēlu vai video nosūtīšana citiem, tas nav pasaules gals. Citi, tajā skaitā tu, var palīdzēt, un viss būs kārtībā.

Uzzini vairāk

Padomi par bērnu drošību internetā

Kā gādāt par to, lai bērnu un pusaudžu darbības internetā būtu drošas un pozitīvas.

Kā būt drošībā internetā.

  • Tu savu bērnu pazīsti vislabāk. Atkarībā no vecuma, brieduma un citiem faktoriem dažādiem bērniem ir piemērota atšķirīga pieeja.
  • Izrādi interesi par to, kādas aplikācijas bērns izmanto un kādas vietnes bērns apmeklē. Izpēti bērna iecienītākās aplikācijas un spēles, lai izprastu platformu, tās konfidencialitātes iestatījumus un to, kādēļ bērnam tās patīk.
  • Vissvarīgākais ir par šīm tēmām runāt. Nestrostē bērnu, bet gan veido dialogu un paskaidro, ka pie tevis var droši vērsties, ja rodas kādas problēmas. Apliecini to, ka tu nedusmosies un ka bērna drošība ir svarīgāka nekā sodīšana. 
  • Pastāsti bērnam par drošību un konfidencialitāti, kā arī to, ka ir svarīgi izmantot drošas un unikālas paroles un citus autentifikācijas rīkus, piemēram, pirksta nospiedumu un sejas atpazīšanu.
  • Pārliecinies, ka jaunieši izprot riskus, piemēram, var tikt izplatīti atkailināta ķermeņa vai intīmi fotoattēli vai video, jaunietis var tikt pakļauts iebiedēšanai, var tikt izplatīta nepatiesa informācija vai iedragāta viņa reputācija. Saruna var būt īsa, taču par šīm tēmām ir jārunā regulāri. Apliecini, ka, ja notiks kaut kas slikts, tu palīdzēsi.
  • Apsver iespēju izmantot tādus rīkus kā Screen Time, lai uzraudzītu bērna ierīces izmantošanu. Vienlaikus izglīto bērnu par šīm tēmām un, bērnam kļūstot vecākam, maini ierobežojumu iestatījumus. Tādējādi tu palīdzēsi bērnam attīstīt prasmes izmantot tehnoloģijas atbildīgi gan tagad, gan nākotnē.

Seksuāla pavedināšana

Kā identificēt pavedināšanu un kā par to runāt ar bērniem un pusaudžiem.

Pavedināšana (angliski – grooming) ir taktika, ko lieto seksuālie izmantotāji. Viņi dibina attiecības ar jauniešiem, lai varētu ar viņiem manipulēt, izmantot viņus un nodarīt pāri. Seksuālie izmantotāji sadraudzējas ar bērnu, lai pakāpeniski iemantotu uzticību ar mērķi bērnu izmantot.

Cilvēki, kuri pavedina bērnus, bieži vien ir pacietīgi, uzstājīgi un labi prot manipulēt. Reizēm cilvēki, kuri internetā pavedina jauniešus, pazīst viņus personiski.

Aizsargā jauniešus, raisot vecumam piemērotas sarunas par pavedināšanu. Apliecini, ka tā nav bērna vaina, ja kāds vēlas viņu pavedināt.

Ir ārkārtīgi svarīgi par to atklāti runāt. Jauniešu aizsargāšana no pavedināšanas ir nepārtraukts process – tas palīdz jauniešiem atpazīt draudus un vērsties pie tevis, ja rodas nepatīkamas situācijas.

  • Vecākiem ieteicams pievērst uzmanību, ja bērns izrāda tālāk minētās pazīmes, lai gan tās ne vienmēr liecina par pavedināšanu.

    • Nevēlas atklāt, ar ko nodarbojas internetā.
    • Ātri izslēdz, noslēpj vai aizver ierīci, kad kāds ienāk telpā.
    • Saņem dāvanas, naudu, narkotikas, alkoholu un citas vērtīgas lietas, bet neatklāj, kas tās sarūpējis.
    • Izmanto internetu vēlu vakarā vai neierastā laikā.
    • Šķiet depresīvs, dusmīgs vai nobijies.

    Aprunājies ar bērnu, lai noskaidrotu, vai internetā kāds veic tālāk norādītās darbības.

    • Piedāvā dāvanas.
    • Runā par romantiku, mīlestību vai seksu.
    • Sūta vai pieprasa nosūtīt kailfoto vai seksuāla rakstura fotoattēlus vai video.
    • Nepiemērotā veidā raisa ārkārtīgi privāta rakstura sarunas.
    • Lūdz neizpaust noslēpumus.
    • Mēģina izolēt bērnu no ģimenes vai draugiem.
    • Lūdz turpināt sarunu citā platformā.

  • Neatkarīgi no vecuma saruna ir vislabākais veids, kā uzzināt, vai bērnu kāds internetā cenšas pavedināt, un aizsargāt viņu no iespējama pāridarījuma.

    • Regulāri pajautā, ko bērns vai pusaudzis dara internetā.
    • Paskaidro, ka ir cilvēki, kuri izmanto internetu, lai nodarītu pāri jauniešiem. Šie cilvēki var uzdoties par draugiem un lūgt veikt darbības, kas nav drošas.
    • Apsoli, ka nedusmosies, ja bērns atklās kaut ko sliktu vai ja bērns būs pieļāvis kļūdu. Pavedinātāji mēdz iedvest bailes no soda, lai jaunieši par viņu ļaunprātīgajām darbībām klusētu.
    • Kopīgi izveidojiet noteikumus un novelciet robežas, tajā skaitā par to, kādos gadījumos internetā drīkst sazināties ar nepazīstamām personām. Apsver iespēju izmantot tādus rīkus kā Screen Time, lai uzraudzītu to, kā bērns izmanto tehnoloģijas.
    • Noteikti pastāsti bērnam par to, kā ziņot par citām personām, bloķēt vai apklusināt kontus aplikācijās, ko bērns izmanto.
    • Aprunājieties par drošību internetā, konfidencialitāti un tās iestatījumiem.
    • Paskaidro bērnam, kādu personas informāciju drīkst un nedrīkst atklāt internetā un kāpēc.
    • Palīdzi bērnam atšķirt pozitīvu saziņu no tādas, kas var izraisīt problēmas vai būt bīstama. Pastāsti, ka bērns var vērsties pie tevis pēc palīdzības, ja kāds jebkāda iemesla dēļ liek bērnam justies neērti.

    Kā ar mazu bērnu runāt par pavedināšanu.

    • Izmanto precīzus ķermeņa daļu nosaukumus un paskaidro, kuras ķermeņa daļas ir privātas un kāpēc.
    • Pastāsti, ka bērns nedrīkst sazināties ar nepazīstamiem pieaugušajiem.
    • Pārrunājiet, kā atšķiras labi noslēpumi, piemēram, neatklāt kādam faktu, ka tiks rīkota pārsteiguma ballīte, no sliktiem noslēpumiem, piemēram, neatklāt uzticamam pieaugušajam to, ka bērns jūtas nobijies vai bērnam tiek draudēts.

    Kā ar vecāku bērnu runāt par pavedināšanu

    • Iemāci bērnam pastāstīt tev arī par nepatīkamiem jautājumiem. Paslavē bērnu, ka viņš tev pastāstījis, un apliecini, ka palīdzēsi.
    • Izproti, ka ne visi bērni ir vienādi ievainojami.

    Kā ar pusaudzi runāt par pavedināšanu

    • Atklāti aprunājieties par pavedināšanu, neiedvešot bailes.
    • Atgādini, ka ne visas personas ir tās, par ko uzdodas, un ka ne visiem ir labākie nodomi.
    • Izproti, ka pusaudžiem var būt interese par seksualitāti, taču pastāsti, ka pie tevis vienmēr var vērsties, ja pusaudzis sakaras ar draudīgu situāciju.
    • Atgādini, ka pusaudzim ir iespējas ignorēt, ziņot un bloķēt jebkuru personu, kura liek justies neērti.
    • Paskaidro, ka jebkuru internetā publicēto saturu var netīši vai tīši nokopēt un nosūtīt citiem.

    Atceries: tu savu bērnu pazīsti vislabāk. Veids, kā runāt par sarežģītām tēmām, ir atkarīgs no bērna vecuma, brieduma un citiem faktoriem, tajā skaitā bērna ievainojamības pakāpes un emocionālā stāvokļa.

    Bērns var nevēlēties runāt par internetā veidoto draudzību un, iespējams, nezina, ka viņu mēģina pavedināt. Apliecini, ka tā nav bērna vaina, ja kāds mēģina viņu pavedināt.

Rīcība kiberiebiedēšanas gadījumā

Kā to identificēt un kā palīdzēt bērnam vai pusaudzim

Kiberiebiedēšana ir iebiedēšanas veids, kas notiek digitālajās ierīcēs, piemēram, tālruņos, datoros un planšetdatoros. Tā var notikt, izmantojot īsziņas, ziņojumapmaiņas aplikācijas, čatus, e-pastu, tiešsaistes spēles, sociālos tīklus, interneta tiešraides, fotoattēlus vai video. Iebiedēšanu parasti definē kā agresīvu un atkārtotu verbālu un fizisku ietekmēšanu, ko veic ietekmes ziņā pārāka persona, taču līdzīga negatīva ietekme var būt jebkāda veida aizskaršanai, tajā skaitā apvainojumiem, draudiem, baumu izplatīšanai, atstumšanai un tam, ka persona izliekas par kādu citu. Attēli, kuros redzami atkailināti ķermeņi, var tikt izmantoti iebiedēšanai. Kiberiebiedēšana bieži vien tiek veikta vienlaikus ar fizisku iebiedēšanu skolā vai kopienā. Saskaņā ar izpētes centra Pew 2022. gada pētījumu "gandrīz puse pusaudžu ASV ir piedzīvojuši iebiedēšanu vai aizskaršanu tiešsaistē".

Tas, ka bērns cieš no kiberiebiedēšanas, ne vienmēr ir acīmredzams, un bērns par to var tev nepastāstīt. Lai gan šīs pazīmes ne vienmēr liecina par kiberiebiedēšanu, pievērs pastiprinātu uzmanību, ja bērnam ir miega traucējumi, ja bērns nevēlas doties uz skolu, bērnam ir zems pašvērtējums vai tu novēro izmaiņas interneta lietošanas paradumos, piemēram, bērns nepārtraukti pārbauda sociālo tīklu kontus vai izvairās no ierīču lietošanas tavā klātbūtnē.

Kiberiebiedēšanu var piedzīvot ikviens bērns, taču daži ir ievainojamāki nekā citi, tajā skaitā bērni no atstumtām grupām, piemēram, no rasu un reliģiskajām minoritātēm, bērni ar invaliditāti, jaunieši, kuri pārstāv LGBTQ+ kopienu, vai jebkurš bērns, kurš izskatās vai uzvedas citādi.

Biežas, īsas sarunas ar bērnu par interneta izmantošanu var palīdzēt nodibināt attiecības, kurās bērns varēs droši vērsties pie tevis, ja saskarsies ar kiberiebiedēšanu. Ir svarīgi apliecināt, ka tā nav bērna vaina, ja viņš saskaras ar kiberiebiedēšanu, un ka ir cilvēki, kuri var palīdzēt šo situāciju atrisināt.

    • Reaģē mierīgi, nedusmojies un nevaino bērnu. Ierīču atņemšana parasti neatrisina situāciju.
    • Vispirms uzklausi bērnu. Noskaidro, kas ir noticis un kā bērns šajā situācijā jūtas. Atbalsti bērnu.
    • Ja kāds nosūta nepiemērotu attēlu vai saturu, kas liek bērnam justies neērti, iesaki neatbildēt.
    • Aicini bērnu izmantot tādus rīkus kā konta bloķēšana vai apklusināšana, kā arī ziņot par saturu platformā, kurā incidents ir noticis.
    • Apspriediet stratēģijas, kā izbeigt kiberiebiedēšanu un kā bērns var no tās atgūties un palielināt emocionālo noturību.
    • Iesaisti bērnu sarunās un risinājumu plānošanā. Kiberiebiedēšanas rezultātā bieži vien tiek zaudēta spēja kontrolēt sociālo situāciju, un bērna iesaiste palīdz šādus gadījumus atrisināt.
    • Ja rodas šaubas, lūdz skolas psihologa, skolotāja vai cita speciālista palīdzību.
    • Risinot šādus gadījumus publiski, vecāki situāciju var pasliktināt. Risinājumam jābūt rūpīgi pārdomātam.
    • Ja persona, kas veikusi tava bērna kiberiebiedēšanu, arī ir bērns, sadarbojies ar vecākiem un skolas pārstāvjiem, lai rastu risinājumu bērna uzvedībai.

  • Uztver to nopietni. Kiberiebiedēšana var nozīmēt to, ka bērns ir pakļauts stresam, un tā var izraisīt vēl citas nopietnas problēmas. Pirms sodīšanas par šādu uzvedību noskaidro, kādēļ bērns pret citiem izturas ļauni vai uzvedas agresīvi.

    Šādu uzvedību izraisa dažādi faktori, tajā skaitā:

    • Vēlme iederēties vienaudžu grupā, kurā nodarbojas ar kiberiebiedēšanu.
    • Uztraukums, dusmas, depresija, kontroles trūkums, vilšanās vai stress.
    • Bērns pats cieš no kiberiebiedēšanas.
    • Vēlme kontrolēt situāciju.
    • Vēlme piesaistīt citu uzmanību.
    • Nepilnīga izpratne par kiberiebiedēšanas negatīvo ietekmi.

    Ja tavs bērns veic kiberiebiedēšanu, vecāki vai citi uzticami pieaugušie var:

    • Noskaidrot, kas notiek bērna dzīvē, lai izprastu, kādēļ notiek kiberiebiedēšana. Ņemt vērā bērna emocionālo stāvokli, vienaudžu grupu un citus faktorus.
    • Aprunāties ar bērnu un paskaidrot, kā kiberiebiedēšana var negatīvi ietekmēt citus un pašu bērnu un kāpēc to nedrīkst darīt. Pastāstīt par to, cik svarīga ir laipnība un iejūtība un kā bērna rīcība ietekmē citus.
    • Apsvērt iespēju meklēt padomus un iespējamās stratēģijas, aprunājoties ar skolas psihologu vai citiem profesionāļiem.
    • Paskaidrot bērnam, ka kiberiebiedēšanai ir noteiktas sekas.
    • Kopīgi izdomāt veidus, kā bērns var atvainoties sāpinātajai personai un vērst situāciju par labu.

Saņem emocionālās un garīgās veselības atbalstu

Vai nepieciešams uzreiz sazināties ar kvalificētu psihologu? Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (116111) ir bez maksas un anonīmi pieejams visu diennakti ikvienam, kam nepieciešama palīdzība.

Apmeklē vai zvani Bērnu un pusaudžu uzticības dienestam, lai uzzinātu vairāk

Ziņo

Drossinternets.lv ir uzticības dienests, kuram jebkurā diennakts laikā ikviens var droši un anonīmi ziņot par kaitīgu saturu internetā.

Lai uzzinātu vairāk, apmeklē Drossinternets.lv